2017 GDECA iso50001

Biežāk uzdotie jautājumi

 

  • Kad Salaspilī atslēdz/pieslēdz apkuri?

    Atgādinām, ka dzīvojamās mājas/ēkas Salaspilī ir aprīkotas ne tikai ar siltumenerģijas skaitītājiem, bet arī ar apkures regulējošam ierīcēm, t.i. individuālie siltummezgli. Iedzīvotāji var pieslēgt un atslēgt centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sev vēlamā laikā un paši noteikt apkures sezonas laiku.

    Par apkures atslēgšanu/pieslēgšanu izlemj dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki kopā, par to paziņojot mājas pārvaldniekam.

    Pēc apkures sistēmas atslēgšanas/pieslēgšanas, lūdzam dzīvojamās mājas pārvaldniekus informēt SIA „Salaspils siltums” tehnisko daļu pa tālruni 67944930.

  • Apkure ir pieslēgta, bet radiatori nesilda. Kur jāgriežas, lai atrisinātu problēmu?

    SIA „Salaspils siltums” siltumenerģiju piegādā līdz līgumā noteiktai atbildības robežai (pamatā līdz ievadam ēkas siltummezglā). Iekšējos siltumenerģijas piegādes tīklus mājā apkalpo pārvaldnieks, un visi jautājumi, kas ir saistīti ar iekšējo siltumenerģijas piegādes tīklu uzturēšanu, t.sk. pakalpojumu nesaņemšanu iekšējās sistēmās, dzīvokļu īpašniekiem jārisina ar savas dzīvojamās ēkas pārvaldnieku.

  • Vai ir iespēja atteikties no karstā ūdens? Vai būs jāmaksā par karstā ūdens cirkulāciju?

    Ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lēmusi citādi, tad par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai aprēķina izdevumus atbilstoši īpašnieka dzīvokļu īpašumu skaitam mājā, visiem dzīvokļiem, neatkarīgi no tiem pieslēgto komunālo pakalpojumu veidiem. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1013, 17.2.1.punkts. Dzīvokļa īpašniekam, kurš ir arī mājas kopīpašuma līdzīpašnieks, būs jāsedz ar mājas kopīpašuma uzturēšanu saistītie cirkulācijas sistēmas uzturēšanas izdevumi, ja tādi būs. Par faktiski patērēto karsto ūdeni no boilera, tāpat kā par auksto ūdeni būs jāmaksā tikai pēc noteiktā ūdensapgādes un kanalizācijas tarifa.

  • Kāpēc ir noteikta maksa par cirkulāciju?

    Siltajam ūdenim nepārtraukti cirkulējot mājas sistēmā, pat ja siltais ūdens netiek lietots, siltumenerģijas patēriņš mājā rodas, atdziestot uzsildītajam ūdenim cirkulācijas sistēmā, t.i., starpstāvu cauruļvados, dvieļu žāvētājos, pagraba un bēniņu cauruļvados, kā arī siltummezgla iekārtās. Tāpēc nav atļauts visas CSU izmaksas izmaksas sadalīt tikai uz siltā ūdens patērētājiem, jo cirkulācijas sistēma ir nevis atsevišķu dzīvokļu, bet gan visas mājas kopīpašums, un izdevumi tā uzturēšanai, tāpat kā par jebkuru kopīpašumu, ir dalāmi pilnīgi uz visiem mājas īpašumiem (dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām).

    Kopsapulce var lemt par citu sadalījumu, taču jāņem vērā, ka vienam dzīvoklim samazinot maksu, pārējiem tā palielinās.

  • Kādai ir jābūt karstā ūdens temperatūrai?

    Latvijas būvnormatīvi nosaka, ka karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt + 55 °C.

    Karstā ūdens sagatavošanu nodrošina dzīvojamās mājas siltumpunktā uzstādītais siltummainis. Savukārt karstā ūdens cirkulāciju ēkas cauruļvados un piegādi katram atsevišķam dzīvoklim nodrošina cirkulācijas sūknis.

    SIA “Salaspils siltums” siltumu ražo un piegādā līdz līgumā noteiktai atbildības un piederības robežai, līdz kurai arī nodrošina siltumnesēja tehniskos parametrus.

    SIA “Salaspils siltums” nenosaka karstā ūdens un apkures temperatūru ēkas iekšējā sistēmā. Dzīvokļu īpašnieki lēmumu par izvēlētiem karstā ūdens un apkures parametriem pieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Atbilstoši dzīvokļu īpašnieku pieņemtajam lēmumam, pārvaldnieks iestata izvēlētos parametrus ēkas siltummezglā.

  • Kādai jābūt gaisa temperatūrai dzīvoklī?

    Saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem LBN 211-15 „Dzīvojamās ēkas” dzīvojamo istabu gisa temperatūrai aukstajā gadalaikā jābūt +18°C. Par augstāku temperatūru normatīvajos aktos nekādu norāžu nav, pat to vienojas īpašnieki.

    Ja ir konstatētas temperatūras svārstības, pārkurināšana, jāziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam, kuram jāveic apsekošanu, regulēšanu,  temperatūras mērījumi.

  • Esmu privatizējis dzīvokli. Vai varu noslēgt līgumu ar SIA „Salaspils siltums” par siltumenerģijas piegādi un tehnisko apkopi manam dzīvoklim bez apsaimniekotāja starpniecības?

    Ņemot vērā Latvijas Republikas Ministru kabineta 21.10.2008. „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” Nr.876 prasības, tiek slēgti siltumenerģijas piegādes un lietošanas līgumi ar māju īpašniekiem vai pārvaldniekiem, bet ne ar atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem.

    Līgumu par siltumenerģijas piegādi slēgšana ar atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem nav paredzēta likumdošanā, kā arī Salaspilī esošā siltumapgādes sistēma praktiski neļauj vienam dzīvoklim siltumenerģiju piegādāt, otram – nē. Siltumpiegādes tehnoloģija nedod iespēju piegādāt siltumenerģiju atsevišķiem konkrētiem dzīvokļiem. Siltumenerģijas piegāde ir iespējama tikai visam objektam(ēkai) kopumā, jo ēkai ir vienota, nedalāma siltumapgādes sistēma.

  • Cik jāmaksā par 1 m3 karstā ūdens uzsildīšanu?

    Vienota tarifa karstajam ūdenim nav. To nosaka mājas apsaimniekotājs, un tas ir atkarīgs no metodikas, kuru apsaimniekotājs izmanto, sadalot starp dzīvokļu īpašniekiem siltumenerģijas piegādātāja rēķinu.

    Mājai piegādāto siltumenerģiju (apkurei un karstā ūdens sagatavošanai) uzskaita siltummezglā uzstādītājs siltumskaitītājs. Par piegādāto siltumenerģiju piegādātājs apsaimniekotājam piesūta attiecīgo rēķinu. Šo rēķinu mājas apsaimniekotājs pēc savas pieņemtās metodikas sadala divās daļas – cik ir patērēts karstā ūdens sagatavošanai un cik apkurei. Katra daļa tiek attiecīgi sadalīta starp dzīvokļu īpašniekiem : karstā ūdens sagatavošanai pēc kubikmetriem, apkurei – pēc kvadratūras.

    Pēc paskaidrojuma par Jūsu mājas tarifa aprēķina metodiku jāvēršas pie Jūsu mājas apsaimniekotāja.

  • Kādēļ maksa par apkuri ir atšķirīga vienādos dzīvokļos dažādās ēkās?

    Sakarā ar dažādu apkures maksu vienādos, taču dažādos namos esošos dzīvokļos ir vairāki faktori, kas nosaka šo maksu. Pirmkārt, kāda temperatūra tiek uzturēta dzīvokļos. Otrkārt, kāda ir šo ēku siltuma noturība. Treškārt, kādu metodiku ēkas apsaimniekotājs pielieto, lai noteiktu maksu par 1 m2 dzīvojamās platības apkuri.
  • Kādas problēmas var rasties, atslēdzot apkuri atsevišķā mājas dzīvoklī?

    Sakarā ar to, ka viena dzīvokļa atslēgšana var izjaukt visas dzīvojamās mājas centrālās apkures sistēmas hidraulisko līdzsvaru, uz mājas īpašnieka rēķina ir jāveic visas dzīvojamas mājas centrālās apkures sistēmas pārbūve un pārregulēšana.

    Sildelementi, kas uzstādīti dzīvokļos, ir visas ēkas apkures sistēmas sastāvdaļa. Atslēdzot atsevišķus sildelementus no apkures sistēmas, tiek izjaukts projektētais hidrauliskais režīms un radītas citas tehniskas izmaiņas ēkas kopējā siltumapgādes sistēmā.

    Atslēdzot sildelementus kādā no dzīvokļiem, siltumapmaiņas procesa rezultātā no apkures sistēmas dzīvoklis saņem apmērām 10- 15% (un vairāk) no projektētā siltuma daudzuma, bez tam saņem arī daļu siltuma no blakus dzīvokļiem.

  • Kāpēc izvēlēties SIA „Salaspils siltums” piedāvāto centralizēto siltumapgādi, nevis gāzes katlu?

    Centralizētā siltumapgādes sistēma ir siltumavotu un siltumenerģijas patērētāju kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju. Centralizētā siltumapgāde ir ekonomiski izdevīgākais veids iedzīvotāju nodrošināšanai ar siltumu blīvi apdzīvotās vietās.

    Galvenās klasiskās centralizētās siltumapgādes priekšrocības ir:

    • zemākas piegādātās siltumenerģijas izmaksas, jo centralizētās siltumapgādes sistēmās ar lielākām siltuma ražošanas jaudām ir iespējams izmantot dažādus kurināmā veidus, pielietojot modernas tehnoloģijas (vienlaicīga siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, jeb koģenerācija), kuru ievešana ir ierobežota mazām, individuālām sistēmām. Straujš atsevišķu kurināmā veidu cenu pieaugums tik būtiski neietekmē centralizēti saražotās siltumenerģijas gala tarifu, salīdzinājumā ar sistēmām, kuras izmanto vienu kurināma veidu;
    • augsta kurināmā izmantošanas efektivitāte, jo, izmantojot iekārtas ar augstu lietderības koeficientu un maksimāli izstrādājot siltumu koģenerācijas procesā, iespējams panākt viszemāko kurināmā īpatnējo patēriņu vienas megavatstundas (MWh) siltuma ražošanai;
    • zems kaitīgo izmešu līmenis, kas pozitīvi ietekmē gaisa kvalitāti. Lielas siltuma ražošanas iekārtas ir aprīkotas ar modernām dūmgāzu attīrīšanas iekārtām, un arī izmešu izkliede ir efektīvāka no viena izmešu avota, nekā no daudziem punktveida piesārņotājiem;
    • augsta siltumapgādes drošība, ko garantē vairāku siltuma avotu pieslēgums kopējiem siltuma tīkliem un tīklu racionāls saslēgums;
    • augsts un patērētājiem pievilcīgs servisa līmenis, jo gala patērētajiem nav jārūpējas par kurināmā iegādes un citām problēmām.

  •