Mana māja
1. "Paskaties uz mani!"
Mūsu daudzdzīvokļu mājas Salaspilī pārsvarā ir būvētas padomju laikā, un to vecums ir ap 50 gadiem, kas faktiski ir šo ēku paredzamais mūža ilgums. Protams, šīs ēkas tūliņ nesabruks, bet ar katru gadu tās noveco, un ir laiks uz savu māju paskatīties citām acīm.
Mēs, katru dienu pārnākot mājās, nepievēršam uzmanību tam, ka krāsa uz fasādes ir aplupusi, lodžijas un balkoni vietām izskatās pat draudīgi, savienojums starp paneļiem vietām ir pielabots, bet vietām nē. Pa šķirbām mūsu dzīvokļos iekļūst mitrums un aukstums. Dažām mājām tek jumti, bet citu pagrabos stāv ūdens. Arī trepju telpas un lifti varētu izskatīties glītāk. Gribētos arī, lai ventilācija mājā darbotos tā, lai trepēs nejustu ēdienu, dzīvnieku un citas smakas.
Paskatīsimies uz savu māju ar domu, ka tas ir mans īpašums, kurā es gribu dzīvot droši un lepoties ar to.
Ko mēs varam izdarīt, lai tā būtu?
2. "Aizdomājies par mani!"
Mana māja – mans cietoksnis, kurā mēs visi jūtamies pasargāti no ārpasaules. Mājas katram ir vieta, kur vienmēr var atgriezties. Vieta, kur var atpūsties, justies ērti un atbrīvoti. Tāpēc ir vērts aizdomāties par savas mājas īsto vērtību, par to, ko mēs varam darīt tās labā.
Mēs bieži vien neaizdomājas par savas mājas vērtību – tā ir un gan jau būs, neskatoties uz to, ka nekas nav mūžīgs. Mans ir tikai dzīvoklis. Tas, kas notiek aiz mana dzīvokļa durvīm, mani neuztrauc, jo tā nav mana problēma.
Tomēr jāsaprot, ka māja ir mūsu kopīpašums. Ieguldot visas mājas atjaunošanā (ne tikai siltināšanā), mēs iegūstam ne tikai skaistu ēku, bet arī paaugstinām tās vērtību un drošumu. Nostiprinot pamatus, nomainot iekšējos tīklus, logus, durvis, sakārtojot bēniņus, pagrabu un jumtu un galu galā nosiltinot un nokrāsojot fasādi, mēs iegūsim gan skaistu māju, gan paaugstināsim tās vērtību un drošumu.
Aizdomāsimies par savu māju, kā vienotu ēku, kurā katram ir savas tiesības un pienākumi.
Varbūt ir īstais laiks, lai sakārtotu savu kopīpašumu – savu māju?
3. Gribu dzīvot labāk!
Saprotot, to, ka mājas stāvoklis ir tālu no vēlamā gan vizuāli, gan arī to, ka par siltumenerģiju pārmaksāju, vienīgā izeja ir sākt kaut ko darīt. Lai uzsāktu nepieciešamos sagatavošanas darbus ir jāvienojas ar pārējiem mājas iedzīvotājiem par vēlmi sakopt savu kopīpašumu - māju. Vajag lai mājas vairākums ar saviem parakstiem apliecina savu ieinteresētību piedalīties šai procesā un nelikt šķēršļus darbu norisei, jo vairāk vai mazāk mājas atjaunošanas darbi skars ikvienu mājas iedzīvotāju. Ir sev jāpasaka, ka es esmu ar mieru paciest nelielas neērtības, lai turpmāk dzīvotu labāk.
Turklāt, Salaspils novada dome, lai atvieglotu mums mājas atjaunošanas procesa organizēšanas darbus ir uzdevusi pašvaldības uzņēmumam SIA “Salaspils Siltums” uzņemties šo darbu veikšanu. Kādus darbus veiks SIA “Salaspils Siltums” un kas būs jādara mājas īpašniekiem mēs regulāri stāstīsim rubrikā MANA MĀJA, bet jau šobrīd mājaslapas, sadaļā "Siltināšana" var vairāk uzzināt par šo tēmu.
4. Kā sagatavoties mājas siltināšanai un atjaunošanai?
Tad, kad mājas iedzīvotāji nolēmuši māju siltināt un atjaunot un savākuši iedzīvotāju parakstus, jāveic sagatavošanās darbi. Tie ir mājas energoaudits, tehniskā apsekošana un tehniskā projekta izstrāde.
Energoaudits - process, kura laikā pārbauda un analizē enerģijas plūsmu ēkā, lai atrastu un izvērtētu veidus, kā enerģiju labāk taupīt.
Tehniskā apsekošana - ēkas tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu kopums. Apsekošanas rezultātā tiek rakstīts atzinums, kur ir vispārīgas ziņas par ēku, situācijas apraksts, ēkas sastāvdaļas, iekšējie un ārējie inženiertīkli un iekārtas.
Tehniskais projekts - nosaka ēkas atjaunošanas un siltināšanas procesā izmantojamos tehniskos risinājumus gan arhitektūrā, gan konstrukcijās, gan iekārtu uzstādīšanai un izmantošanai. Tehniskajā projektā arī nosaka būvniecības izmaksas.
Iedzīvotāji, kas pilnvarojuši Salaspils Siltumu māju siltināt un atjaunot, šiem darbiem savu laiku netērē - Salaspils Siltums viņu vietā organizē konkursu, apzina pretendentus un ar tiem apspriežas par darbu gaitu, kā arī uzrauga izdarītā kvalitāti.
5. Cik jāmaksā?
Būvniecības izmaksas jeb cik maksās mūsu mājas renovācija – mums visiem aktuālākais jautājums.
Uz tehniskā projekta pārskata pamata tiek izsludināts būvnieka konkurss. Pamatojoties uz konkursa nosacījumiem tiks iegūta katrai mājai labākā kvalitāte un zemākā cena.
Mūsu mērķis ir saglabāt dzīvojamo fondu kopumā, ne tikai nosiltināt un skaisti nokrāsot. Tāpēc lai visi mājas iedzīvotāji to varētu ieraudzīt un saprast, tad katrai mājai kopumā rēķina ietvaros tiks grafiski paskaidrots kā sadalās izmaksas – cik liela daļa ir energoefektivitātes pasākumiem, cik – tehniskā stāvokļa uzlabojumam, cik – finansējuma nodrošinājumam un patērētā siltuma daļa, kas prognozējami samazināsies par 40-50%.
Runājot par finansējumu, nevajadzētu aizmirst, ka šobrīd vēl ir pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums, kas būtiski samazinās maksājuma slogu iedzīvotājiem, palīdzot pēc atjaunošanas izmaksu lielumu gada griezumā saglabāt tuvu iepriekš maksātajam. Bet kāds būs ieguvums! Skaista, droša un silta māja! Mana māja…
6. Ko mēs iegūstam? Skaistu māju!
Viens no populārākajiem jautājumiem – ko tas mums dos, ja mēs veiksim ēku atjaunošanas un siltināšanas darbus?! Viena no atbildēm – skaistu māju!
Pagājušajā gadsimtā būvētās mājas mūsdienās vairs neizskatās diezko pievilcīgas. Nevienam negribās skatīties uz noplukošo krāsu vai apdrupušajiem ķieģeļiem. Vecie logi bieži vien vairs nepilda savu funkciju – vējš svilpo griezdamies. Lodžijas - dažviet iestiklotas un sakārtotas, bet citur tādas, uz kurām bail kāpt virsū. Antenas un satelītšķīvji dažādu izmēru un formas – saauguši uz mājas fasādes kā sēnes pēc lietus. Kāpnes un margas kāpņu telpās drošības sajūtu nerada. Vadu kamoli karājas pie kāpņu telpas sienām kā haotiski zirnekļu tīkli. Un mēs ikdienā tam visam skrienam garām, lai ātrāk nokļūtu mājās.
Pēc renovācijas veikšanas tiks nosiltināta un nokrāsota visa mājas fasāde. Logi tiks nomainīti gan kāpņu telpās, gan dzīvokļos un lodžijas tiks aizstiklotas. Pēc lēmuma pieņemšanas par atjaunošanu, mēs parakstamies par vienotu un skaistu ēku, tāpēc lodžijām un logiem jābūt vienādiem. Antenām un satelītšķīvjiem uz mājas jumta tiks atvēlēta konkrēta vieta. Turklāt kāpņu un margu atjaunošana un vadu sakārtošana kāpņu telpās dos vaļu radoši izpausties, pašiem izdaiļojot savas kāpņu telpas sienas. Un būsim mājās nevis tikai ieejot savā dzīvoklī, bet jau sperot soli pār mājas ārdurvju slieksni.
7. Ko mēs iegūstam? Drošu māju!
Nekas jaunāks nepaliek, arī mūsu mājas. Savlaicīgi neizlabota neliela problēma, jau rīt var kļūt par lielu nelaimi. Tāpēc mums visiem jādomā par to, kā savu māju padarīt drošu!
Redzot mājas sienās plaisas, mēs dažkārt neaizdomājamies, ka zem tā slēpjas kas nopietnāks – bojājas mājas konstrukcijas un ar katru dienu tās kļūst bīstamākas dzīvošanai. Siena var saplīst tik tālu, ka kādu dienu pamostoties ieraudzīsim jaunu „ventilācijas” caurumu dzīvoklī vai kāpņu telpā. Ieejas jumtiņš un balkoni, savu laiku nokalpojuši, neiztur un sabrūk, bet mājas ārdurvis izlūzt no eņģēm. Caurumi jumta segumā augšējo stāvu iemītniekiem liek piedzīvot lietus ūdens dušu. Tāpat dzīvokli var sabojāt arī iekšējie stāvvadi, kas nav mainīti un tīrīti visu mājas mūžu. Ja tie plīst, tad atliek tikai cerēt, ka šoreiz „paveicies” un plīsis aukstā ūdens stāvvads, nevis kanalizācija.
Atjaunojot māju, mēs nepiedzīvosim šādus šausmu stāstus. Mājas atjaunošana sākas ar tehnisko apsekošanu, kur nosaka pamatu, jumta un stāvvadu stāvokli, konstrukciju izturību sienām, ieejas jumtiņiem un balkoniem/lodžijām. Rezultātā, uzsākot celtniecības darbus, ir skaidrs, ko nepieciešams darīt, lai māja būtu pilnīgi droša. Tātad tiek stiprinātas visas nepieciešamās konstrukcijas, ieskaitot ar sienu atjaunošanu un siltināšanu. Mūsu mājas vizītkarte – ieejas jumtiņi un ārdurvis, tiek nomainīti vai atjaunoti. Jumta segums tiek nosiltināts un uzklāts jauns. Vecie stāvvadi tiek nomainīti, tā kā nepatīkami pārsteigumi nav gaidāmi.
Padomju laiku mājās dzīvo arī mūsu bērni un mazbērni, kuriem ir tiesības uz drošu mājokli, tāpēc sāksim atjaunot savas mājas jau šodien.
8. Ko mēs iegūstam? Ekonomisku māju!
Katru gadu tuvojoties apkures sezonai, domājam – cik daudz šogad būs jāmaksā par siltumu. Lai mūsu dzīves moto būtu – dzīvot nevis izdzīvot – jādomā, kā varētu samazināt savas mājas patēriņu – kļūt energoefektīvi!
Neregulēta apkures sistēma mēdz pārmērīgi sildīt dzīvokļus un pat ziemā virinām logus, jo kļūst par karstu. Rezultātā mēs sildām āra gaisu un vēl par to lieki maksājam. Uzstādot termoregulatoru uz radiatoriem un to izmantojot, mēs jebkurā brīdī varam samazināt vai palielināt siltuma daudzumu telpās. Pagriežot regulatoru, mēs sasniedzam katrs savu komforta līmeni, tāpēc vairs nav nepieciešamības ilgstoši turēt logus vaļā. Laba ventilācijas sistēma saglabā gaisa kvalitāti labā līmenī visu laiku, tāpēc nav jāuztraucas, ka nākas pārmaksāt par aizplūstošo siltumu caur logiem, nepieciešamībā izvēdināt piekarsušās telpas.
Siltums aizplūst arī caur nekvalitatīviem logiem un neaizstiklotām lodžijām, tāpēc, lai sasildītu dzīvoklī, iztērējam vairāk siltuma. Tāpat arī nesiltināts jumts, bēniņi un pagraba griesti pazemina dzīvokļu temperatūru. Nomainot logus, iestiklojot lodžijas, nosiltinot pagraba griestus, jumtu un bēniņus mēs varam samazināt mājai nepieciešamo siltuma daudzumu pat par 50%.
Kvēlspuldzes kāpņu telpās deg visu nakti, tādējādi paaugstinot mūsu maksājumu par koplietošanas telpām. Nomainot agaismojumu uz kustības sensora prožektoru, gaisma ieslēgsies tikai, kad tas nepieciešams. Varētu likties sīkums, bet arī tas samazina ikmēneša maksājumu.
Energoefektivitāte – siltuma un elektroenerģijas lietderīga izmantošana jeb potenciālais maksājumu samazinājums. Padomāsim, kā varam taupīt savu naudu un maksāt tikai par siltumu, kuru reāli izmantojam!
Autors: "Salaspils Siltums", SIA