Mīts Nr.1

Ilgtermiņa kredītsaistības ir liels risks

Pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas, maksājums par apkuri samazinās. Ieekonomēta summa tiek iztērēta investīciju atmaksai jeb kredītsaistībām, un gala rezultātā iedzīvotāju ikmēneša maksājums nepalielinās vai pieaugums ir neliels, bet viņi iegūst sakārtotu māju un vidi.

Mīts Nr.2

Būvdarbu kvalitāte nebūs augstā līmenī

Būvniecības procesu, materiālu izvēli un speciālistu atlasi stingri ierobežo būvniecības konkurss, kurā ir precīzi atrunātas pasūtītāja prasības. Kvalificēts un stingrs būvuzraugs būtiski uzlabo būvniecības rezultātu, jo viņš kontrolē visu procesu un nes par to atbildību, kā arī notiek būtiskas pārbaudes darbu pieņemšanas laikā. Mājas iedzīvotāji arī var iesaistīties būvuzraudzības procesā un par nekvalitatīvi paveiktajiem darbiem ziņot pasūtītājam vai atbildīgajam būvuzraugam.

Mīts Nr.3

Pēc siltināšanas visas sienas ir pelējumā

Labs risinājums ventilācijas sistēmai nepieļauj pelējuma rašanos. Veiksmīga ventilācijas sistēma būtiski arī uzlabo dzīvokļa mikroklimatu. Ar katru gadu tiek ieviestas jaunas tehnoloģiskas inovācijas, un arī dzīvojamām mājām ir atrasti daudzi veiksmīgi risinājumi ventilācijas sistēmai.

Mīts Nr.4

Nav iespējas izvēlēties daļēju atjaunošanas procesu

Būvdarbus veicot kompleksi un vienlaicīgi, var ievērojami samazināt izmaksas. Turklāt veicot energoauditu un tehnisko apsekojumu, tiek noteikts katras mājas individuālais stāvoklis, un attiecīgi plānoti būvdarbi konstrukciju saglabāšanai un energoefektivitātei – tātad katrai mājai tiek darīts tikai tas, kas tai nepieciešams.

Mīts Nr.5

Mainot radiatorus un logus dzīvoklī, tiks sabojāts viss iepriekš veiktais remonts

Vecie koka logi ir neblīvi, līdz ar to laiž cauri lielu siltuma daudzumu. Šos logus obligāti ir jāmaina uz jauniem, blīviem logiem. Atjaunošanas procesā obligāti tiek veikta arī aiļu apdare, lai logs estētiskāk izskatītos dzīvokļa kopainā. Radiatoru nomaiņa notiek ātri un nevar kaitēt iepriekš veiktajam dzīvokļa remontam.

Mīts Nr.6

"Mani viss apmierina, neko mainīt negribu!"

Lielākā daļa Salaspils un Latvijas dzīvojamo māju ir celtas 1960-1980. gados. Būvniecības eksperti jau sen brīdina – padomju laikos celto daudzdzīvokļu namu mūžs tuvojas noslēgumam. Iedzīvotājiem būtu jāaizdomājas par to, cik droša ir viņu māja, lai varētu atļauties neko nemainīt. Mājas izskats arī nav mazsvarīgs fakts, jo skaista un droša māja palielina īpašuma vērtību un mājas īpašnieki savus īpašumus var pārdot par augstāku samaksu.

Mīts Nr.7

SIA "Salaspis Siltumam" nebūtu jābūt ieinteresētam samazināt savu patēriņu, siltinot mājas

Siltumapgādes sistēma ir vienota no ražošanas līdz pat gala patērētējiem jeb dzīvojamām mājām – tātad veicot izmaiņas vienā punktā jeb vienā dzīvojamā mājā, tiek ietekmēta visa sistēma kopumā. Tāpēc arī siltumuzņēmums iesaistās atjaunošanas un siltināšanas darbos, jo tam ir jāprognozē savas nākotnes investīcijas (cik lieli katli būs nepieciešami) un laika gaitā pēc iespējas tās jāoptimizē. Tā kā dzīvojamās mājas agrāk vai vēlāk sāks siltināšanās procesu, siltumuzņēmumam ir labāk, ja tas notiek plānveida, nevis stihiski.

Mīts Nr.8

SIA "Salaspils Siltums" uzsāka ēku atjaunošanas un siltināšanas darbus ar mērķi pelnīt

SIA “Salaspils Siltums” ir pašvaldības uzņēmums, un tā mērķis nav gūt peļņu uz iedzīvotāju rēķina. Salaspils pašvaldības nostāja ir, ka māju atjaunošana ir ļoti nepieciešama, un šī procesa ieviešanai pilnvaroja siltumuzņēmumu.  Viss atjaunošanas process būs caurspīdīgs – atjaunotajām mājām pie rēķina tiks pievienots skaidrojums par izmaksām – cik kredīts, cik procentu maksājumi, kādu daļu sastāda administrācijas izmaksas u.c.