Mīts Nr.1
SIA „Salaspils Siltums” piegādā siltumenerģiju līdz daudzdzīvokļu mājas siltumenerģijas skaitītājam – piederības robežai. Par tālāko siltumenerģijas sadali uz karsto ūdeni un apkuri, ka arī pārdali pa dzīvokļiem atbild mājas iedzīvotāju ieceltie pilnvarotie pārstāvji (apsaimniekotāji). Apsaimniekotājs, pēc mājas noteiktās aprēķinu metodikas, veic patērētās siltumenerģijas iepriekš minēto sadali, piestāda rēķinus, veic iekasēšanas darbu un norēķinās ar „Salaspils Siltumu” par mājas iepriekšējā mēneša siltumenerģijas patēriņu līdz 20. datumam.
Apsaimniekotāja pienākumos ietilpst arī visas iekšējās siltumapgādes sistēmas (kura pieder visiem mājas iedzīvotājiem) apkope un uzturēšana. Par visiem šiem un citiem mājas uzturēšanas darbiem iedzīvotāji maksā apsaimniekotājam.
Mīts Nr.2
Centralizētās siltumapgādes uzņēmums aprēķina siltumenerģijas tarifu atbilstoši Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikai. Metodiku ir izstrādājusi neatkarīga valsts institūcija- Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas Komisija (SPRK). Siltumapgādes uzņēmums iesniedz savus tarifa aprēķinus kopā ar visiem izmaksu attaisnojošiem dokumentiem apstiprināšanai SPRK. SPRK pārbauda izdevumu pamatotību, aprēķinu pareizību un apstiprina siltumenerģijas tarifu.
Metodikas 15. punkts nosaka: Tarifa projektā neietver izmaksas debitoriem (uzkrājumus šaubīgo debitoru veidošanai).
Mīts Nr.3
Rēķini par siltumenerģiju līdzīgās mājās var stipri atšķirties, neskatoties uz to ka siltumenerģijas cena (tarifs) pilsētā visiem ir vienāds. Samaksa par siltumenerģiju ir lielā mērā atkarīga no siltumenerģijas patēriņā daudzuma. Siltumenerģijas patēriņa apjoms ir atkarīgs no tā, kādu iekštelpas temperatūru izvēlas iedzīvotāji saņemt un no tā, cik daudz siltumenerģijas zudumu ir ēkai. Būtiski samazinot siltumenerģijas zudumus ēkai, siltumenerģijas rēķini parasti samazinās par trešdaļu vai pat uz pusi. Dažas siltinātas ēkas Salaspilī ir būtiski samazinājušas savu siltumenerģijas patēriņu. SIA „Salaspils Siltums” mājas lapas sadaļā Siltumenerģijas patēriņš MWh pa mēnešiem, var salīdzināt mēneša siltumenerģijas patēriņus katrai mājai un redzēt cik stipri atšķirīgi ir siltumenerģijas patēriņi līdzīgās mājās (renovētās ēkas ir atzīmētas ar zaļu).
Mīts Nr.4
Šobrīd Salaspilī mājās, kurās siltumenerģiju ražo savos dabasgāzes katlos, viena MWh saražotās siltumenerģijas izmaksā par vismaz 30% dārgāk, nekā SIA „Salaspils Siltums” siltumenerģija. To visvairāk ietekmē dārgāka dabas gāzes cena pie mazāka patēriņa un zemāka kurināmā izmantošanas efektivitāte. Tieši centralizēta siltumapgādes sistēma ļauj diversificēt kurināmo, veikt investīcijas koģenerācijā vai siltuma ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem. Tas ļauj būtiski samazināt siltumenerģijas vienības izmaksas, izvēloties izdevīgāko siltumenerģijas ražošanas avotu.
Mīts Nr.5
Agrāk, vēl Padomju laikos, pastāvēja norma, ka pie vidējās diennakts āra gaisa temperatūras +8 grādi, mājām pieslēdza centralizēto apkuri. Jau vairākus gadus, tāda norma vairs neeksistē. Siltumenerģijas nesējs Salaspilī ir karstais ūdens, un SIA „Salaspils Siltums” piegādā siltumenerģiju visu gadu. Tas nozīmē, ka lēmumu par pieslēgšanos vai atslēgšanos apkurei, pieņem mājas iedzīvotāji. Izņēmums ir siltumtrases remonta darbi, par kuriem tiek brīdināts iepriekš.
Mīts Nr.6
Kopš 2011. gada augusta SIA „Salaspils Siltums” ir konsekventi strādājis pie siltumenerģijas tarifa pazemināšanas. Uzņēmuma būtiskie izdevumu posteņi, kuri tiek iekļauti tarifā ir kurināmā izmaksas, administratīvās izmaksas un siltumenerģijas zudumi. Siltumenerģijas zudumi rodas gan trasēs, gan ēkas. Tā kā uzņēmuma padomju laikā celtās ēkas ir novecojušas, siltumenerģijas pašpatēriņš ir liels. Lai paaugstinātu savu ražošanas un administratīvo ēku energoefektivitāti, šī gada aprīli uzņēmums uzsāka ēku siltināšanas darbus. Ar šo, plānojam samazināt siltumenerģijas pašpatēriņu par 65%, kas ļaus samazināt uzņēmuma izdevumus un gala rezultātā atspoguļosies tarifa samazinājumā.
Mīts Nr.7
Katrs dzīvoklis, kurš daudzdzīvokļu namā atslēdzas no mājas centralizētās siltumapgādes sistēmas, faktiski saņem vismaz 15% nepieciešamās siltumenerģijas no apkārtējiem dzīvokļiem. Veiktie māju energoauditi uzrāda, ka atslēgtais dzīvoklis, atkarībā no atrašanās vietas mājā, saņem no 15 līdz pat 40% no nepieciešamās siltumenerģijas. Daļa no mājai piegādātās siltumenerģijas nonāk koplietošanas telpās (pagrabs, bēniņi, kāpņutelpas), par ko būtu jāmaksā arī dzīvoklim, kurš ir atslēdzies no kopējās sistēmas. Rezultātā, pārējie iedzīvotāji daļēji maksā arī par to, kurš ir atslēdzies no siltuma. Turklāt, tiek traucēts pārējās mājas siltumapgādes vienmērīgums.
Mīts Nr.8
Pēdējo divu gadu laikā SIA „Salaspils Siltums” ir cītīgi strādājis pie maģistrālo siltumtrašu nomaiņas. Jaunajās rūpnieciski izolētajās siltumtrasēs, salīdzinot ar vecā tipa kanālu un virszemes trasēm, siltumenerģijas zudumi ir daudz mazāki. Bet, diemžēl pasaulē vēl nav izgudrotas supertehnoloģijas, kas 100% novērstu siltumu zudumus trasēs. Atkarībā no tā cik dziļi zemē ir ieguldītas trases, zemes virspusē ir redzami neizbēgamie siltumenerģijas zudumi (pavasarī kūstošs sniegs). Optimālāko trašu ieguldījuma dziļumu, bieži vien nosaka grunts ūdeņu līmenis. Piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tiek izvirzītas stigras prasības siltumenerģijas zudumu samazināšanai. SIA „Salaspils Siltums” ir pilnībā izpildījis visus nosacījumus un saņēmis ES atbalstu.
Mīts Nr.1
Patvaļīga radiatora nomaiņa rada nopietnus traucējumus kopējai mājas iekšējai apkures sistēmai. Dzīvoklī apkures radiatoru maiņa ir iespējama tikai to saskaņojot ar mājas apsaimniekotāju.
Apkures sistēma ir kopīpašums. Jebkuras iejaukšanās apkures sistēmā – tās ir izmaiņas, kas var negatīvi ietekmēt siltumapgādes darbību, un radiatori var palikt auksti. Līdz ar to saskaņojums ir vienmēr nepieciešams: profesionāls inženieris izvērtēs, kā plānotās izmaiņas ietekmēs kopējo sistēmas stāvokli, un attiecīgi sniegs savu atzinumu.
Mīts Nr.2
Salaspilī vairāk nekā puse daudzdzīvokļu mājās tiek izmantotas novecojušas, tiešā pieslēguma siltumapgādes sistēmas, kas pieslēgtas tieši piegādātāja siltumtīkliem un kurās cirkulē piegādātāja siltumnesējs.
Nomainot veco sistēmu uz modernu automatizētu, paaugstināsies kopējā sistēmas efektivitāte. Tādējādi varēs regulēt temperatūru mājā, samazināt siltuma pārtēriņu un izvairīties no liekām izmaksām. Jo vairāk jaunā tipa siltummezglu pilsētā, jo augstāks drošības līmenis, labāka kopējā pilsētas siltumapgādes sistēmas lietderība un kā rezultātā mazāks tarifs.
Mīts Nr.3
Siltumnesēja temperatūru ārējos tīklos siltuma ražotājs automātiski regulē atkarībā no ārējās gaisa temperatūras. Savukārt temperatūras regulēšanu daudzdzīvokļu mājas siltummezglā nodrošina mājas apsaimniekotājs (tās santehniķis vai cita atbildīgā persona par siltumapgādi mājā).
Iedzīvotājiem būtu ieteicams pašiem vienoties par vēlamo siltuma temperatūru mājā, iesniedzot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu mājas apsaimniekotājam. Tomēr novērojam, ka bieži vien šāda lēmuma nav un nama apsaimniekotājs pats ieregulē siltummezglu pēc saviem ieskatiem.
Mīts Nr.4
Termoregulators ir ierīce, kas ir aprīkota ar termostatu, kuru regulējot var nodrošināt komfortu telpās. Tas mēra istabas temperatūru un, atbilstoši uzstādītajai vēlamajai telpas temperatūrai, izmaina siltuma padevi radiatorā. Ja telpas temperatūra sasniegs iestatīto, termoregulators noslēgs siltuma padevi radiatoram.